संजय उवाच। किरन्तं शरवर्षाणि रोषाद् द्रोणं महामृधे। वित्रासयन्तं तां सेनां कौन्तेयानां महीपते। दृष्ट्वा ततो महेष्वासो निघ्नन्तं च रथान् भृशम्। घटोत्कचो महाबाहू रणायाभिजगाम ह। पिशाचवदनैर् युक्तं रथं काञ्चनभूषितम्। समास्थाय महाराज नानाप्रहरणैर् वृतम्। दंशितस् तपनीयेन कवचेन सुवर्चसा। भूषणैर् आचिताङ्गश् च नदन्न् इव च तोयदः। हैडिम्बेयः सुसंक्रुद्धो द्रोणम् अभ्यद्रवद् बली। तम् अभ्यधावद् आयान्तं क्रुद्धरूपम् अलम्बुसः। ऋक्षचर्मपरिक्षिप्तं रथम् आस्थाय दंशितः। रक्तोष्ठः सधनुः प्रांशुः कल्पवृक्ष इव स्थितः। क्षिपञ् छतघ्नीं विपुलां मुसलोपलतोमरान्। मुसण्ठीर् बहुलाश् चैव त्रिशूलान् अपि पट्टसान्। कर्पणाञ् शतधारांश् च पिनाकान् विविधांस् तथा। चक्राणि च क्षुरप्राणि क्षेपणीश् च कटंकटान्। नाराचान् विविधान् अस्यन् सकङ्कोलूकवायसः। चिक्षेप धनुर् आदाय निनदन् भैरवान् रवान्। तं रौद्रं क्रूरम् आयान्तं दृष्ट्वा कालम् इवागतम्। प्राद्रवद् भयसंविग्ना सा राजन् पाण्डुवाहिनी। सत्यकस् तु नरव्याघ्रो दृष्ट्वा तं राक्षसं युधि। अभ्ययाद् अमरप्रख्यो भ्रामयित्वा महद् धनुः। अभ्यद्रवच् च तद् रक्षस् तिष्ठ तिष्ठेति चाब्रवीत्। अलम्बुसं राक्षसेन्द्रं सो ऽस्त्रवर्षैर् अवाकिरत्। ततः पाण्डवसैन्यानि विद्रुतान्य् अथ भारत। निरीक्ष्याभ्यद्रवत् तूर्णं त्वरमाणो घटोत्कचः। चिक्षेप च गदाशक्तीस् तोमरान् अथ पट्टसान्। हेमचित्रत्सरून् उग्रान् खड्गान् आकाशसप्रभान्। अन्योन्यम् आराद् आलोक्य राक्षसौ तौ महाबलौ। भैरवं नदतुर् नादान् सतोयाव् इव तोयदौ। ततः प्रववृते युद्धं घोरं राक्षससिंहयोः। यादृग् एव पुरा वृत्तं रामरावणयोर् मृधे। तौ शक्तीश् च पिनाकांश् च वज्रान् खड्गान् परष्वधान्। अन्योन्यम् अभिसंक्रुद्धौ तदा व्यसृजताम् उभौ। आकृष्यमाणे धनुषी तयोर् बाहुबलेन च। यन्त्रेणेव तदा राजन् भृशं नादान् प्रचक्रतुः। अलम्बुसस् ततश् चक्रं कृतान्तज्वलनप्रभम्। घटोत्कचाय चिक्षेप यत्नम् आस्थाय वीर्यवान्। तद् भैमसेनिः संप्रेक्ष्य चक्रं वेगवद् अन्तरे। गदया ताडयाम् आस तद् दीर्णं शतधाभवत्। ततो ऽग्निचूर्णैः सहसा चक्रघातविनिःसृतैः। दंशकैर् इव सा सेना पतद्भिर् भृशसंकुला। ततः प्रतिहते चक्रे स वीरो रोषसंकुलः। प्राहिणोत् तरसा शूलं शक्तीर् दशशतास् तदा। ज्वलन्तीर् विकिरन्तीश् च ज्वालामालाः सहस्रशः। युगान्तोल्कानिभास् तीक्ष्णा हेमदण्डा महास्वनाः। ताश् चापतन्तीः संप्रेक्ष्य राक्षसस्य घटोत्कचः। अर्धचन्द्रैः प्रचिच्छेद नाराचैः कङ्कपत्रिभिः। ततो रोषपरीताङ्गः प्रमुमोच स राक्षसः। शरवर्षं महाघोरं घटोत्कचरथं प्रति। अलम्बुसं तथा युद्धे विचरन्तम् अभीतवत्। हैडिम्बः प्रययौ तूर्णं विव्याध च शितैः शरैः।
saṃjaya uvāca. kirantaṃ śaravarṣāṇi roṣād droṇaṃ mahāmṛdhe. vitrāsayantaṃ tāṃ senāṃ kaunteyānāṃ mahīpate. dṛṣṭvā tato maheṣvāso nighnantaṃ ca rathān bhṛśam. ghaṭotkaco mahābāhū raṇāyābhijagāma ha. piśācavadanair yuktaṃ rathaṃ kāñcanabhūṣitam. samāsthāya mahārāja nānāpraharaṇair vṛtam. daṃśitas tapanīyena kavacena suvarcasā. bhūṣaṇair ācitāṅgaś ca nadann iva ca toyadaḥ. haiḍimbeyaḥ susaṃkruddho droṇam abhyadravad balī. tam abhyadhāvad āyāntaṃ kruddharūpam alambusaḥ. ṛkṣacarmaparikṣiptaṃ ratham āsthāya daṃśitaḥ. raktoṣṭhaḥ sadhanuḥ prāṃśuḥ kalpavṛkṣa iva sthitaḥ. kṣipañ chataghnīṃ vipulāṃ musalopalatomarān. musaṇṭhīr bahulāś caiva triśūlān api paṭṭasān. karpaṇāñ śatadhārāṃś ca pinākān vividhāṃs tathā. cakrāṇi ca kṣuraprāṇi kṣepaṇīś ca kaṭaṃkaṭān. nārācān vividhān asyan sakaṅkolūkavāyasaḥ. cikṣepa dhanur ādāya ninadan bhairavān ravān. taṃ raudraṃ krūram āyāntaṃ dṛṣṭvā kālam ivāgatam. prādravad bhayasaṃvignā sā rājan pāṇḍuvāhinī. satyakas tu naravyāghro dṛṣṭvā taṃ rākṣasaṃ yudhi. abhyayād amaraprakhyo bhrāmayitvā mahad dhanuḥ. abhyadravac ca tad rakṣas tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt. alambusaṃ rākṣasendraṃ so 'stravarṣair avākirat. tataḥ pāṇḍavasainyāni vidrutāny atha bhārata. nirīkṣyābhyadravat tūrṇaṃ tvaramāṇo ghaṭotkacaḥ. cikṣepa ca gadāśaktīs tomarān atha paṭṭasān. hemacitratsarūn ugrān khaḍgān ākāśasaprabhān. anyonyam ārād ālokya rākṣasau tau mahābalau. bhairavaṃ nadatur nādān satoyāv iva toyadau. tataḥ pravavṛte yuddhaṃ ghoraṃ rākṣasasiṃhayoḥ. yādṛg eva purā vṛttaṃ rāmarāvaṇayor mṛdhe. tau śaktīś ca pinākāṃś ca vajrān khaḍgān paraṣvadhān. anyonyam abhisaṃkruddhau tadā vyasṛjatām ubhau. ākṛṣyamāṇe dhanuṣī tayor bāhubalena ca. yantreṇeva tadā rājan bhṛśaṃ nādān pracakratuḥ. alambusas tataś cakraṃ kṛtāntajvalanaprabham. ghaṭotkacāya cikṣepa yatnam āsthāya vīryavān. tad bhaimaseniḥ saṃprekṣya cakraṃ vegavad antare. gadayā tāḍayām āsa tad dīrṇaṃ śatadhābhavat. tato 'gnicūrṇaiḥ sahasā cakraghātaviniḥsṛtaiḥ. daṃśakair iva sā senā patadbhir bhṛśasaṃkulā. tataḥ pratihate cakre sa vīro roṣasaṃkulaḥ. prāhiṇot tarasā śūlaṃ śaktīr daśaśatās tadā. jvalantīr vikirantīś ca jvālāmālāḥ sahasraśaḥ. yugāntolkānibhās tīkṣṇā hemadaṇḍā mahāsvanāḥ. tāś cāpatantīḥ saṃprekṣya rākṣasasya ghaṭotkacaḥ. ardhacandraiḥ praciccheda nārācaiḥ kaṅkapatribhiḥ. tato roṣaparītāṅgaḥ pramumoca sa rākṣasaḥ. śaravarṣaṃ mahāghoraṃ ghaṭotkacarathaṃ prati. alambusaṃ tathā yuddhe vicarantam abhītavat. haiḍimbaḥ prayayau tūrṇaṃ vivyādha ca śitaiḥ śaraiḥ.