संजय उवाच। प्रियम् इन्द्रस्य सततं सखायम् अमितौजसम्। हत्वा प्राग्ज्योतिषं पार्थः प्रदक्षिणम् अवर्तत। पूर्वदैत्यं महावीरं भगदत्तं महाबलम्। कृष्णौ दशार्हबीभत्सू जघ्नतुर् युधि दुर्जयम्। नागायुतबलप्राणं शूरम् आहवशोभिनम्। सुप्रतीको ऽपि बलवान् नागायुतसमो बली। वैष्णवास्त्रेण संयुक्तो अंकुशेन च वीर्यवान्। त्रीणि तेजांसि तत्रैव त्रेताग्निर् इव चाध्वरे। भगदत्तं रणे शूरं निहन्यात् को ऽर्जुनं विना। अर्जुनो ऽपि महावीर्यो हत्वा पितृसखं रणे। क्षत्रधर्मं विचिन्त्याजौ धिग् धिग् इत्य् एव चाब्रवीत्। तम् आदित्यसमं कान्त्या भूमौ निपतितं दिवः। प्रसमीक्ष्य तदा पार्थो रेणुना त्व् अवगुण्ठितम्।
saṃjaya uvāca. priyam indrasya satataṃ sakhāyam amitaujasam. hatvā prāgjyotiṣaṃ pārthaḥ pradakṣiṇam avartata. pūrvadaityaṃ mahāvīraṃ bhagadattaṃ mahābalam. kṛṣṇau daśārhabībhatsū jaghnatur yudhi durjayam. nāgāyutabalaprāṇaṃ śūram āhavaśobhinam. supratīko 'pi balavān nāgāyutasamo balī. vaiṣṇavāstreṇa saṃyukto aṃkuśena ca vīryavān. trīṇi tejāṃsi tatraiva tretāgnir iva cādhvare. bhagadattaṃ raṇe śūraṃ nihanyāt ko 'rjunaṃ vinā. arjuno 'pi mahāvīryo hatvā pitṛsakhaṃ raṇe. kṣatradharmaṃ vicintyājau dhig dhig ity eva cābravīt. tam ādityasamaṃ kāntyā bhūmau nipatitaṃ divaḥ. prasamīkṣya tadā pārtho reṇunā tv avaguṇṭhitam.