तस्याद्य विप्रलम्भस्य फलं प्राप्नुहि दुर्मते। एष त्वां सजनामात्यम् उद्धरामि स्थिरो भव। अवमत्य च वीर्यं मे कुलं चारित्रम् एव च। विप्रलम्भस् त्वयापूर्वो मनुष्येषु प्रवर्तितः। कुरु सर्वाणि कार्याणि भुङ्क्ष्व भोगान् अनुत्तमान्। अभियास्यामि शीघ्रं त्वां समुद्धर्तुं सबान्धवम्।
tasyādya vipralambhasya phalaṃ prāpnuhi durmate. eṣa tvāṃ sajanāmātyam uddharāmi sthiro bhava. avamatya ca vīryaṃ me kulaṃ cāritram eva ca. vipralambhas tvayāpūrvo manuṣyeṣu pravartitaḥ. kuru sarvāṇi kāryāṇi bhuṅkṣva bhogān anuttamān. abhiyāsyāmi śīghraṃ tvāṃ samuddhartuṃ sabāndhavam.