ये त्वां दासम् अराजानं बाल्याद् अर्चन्ति दुर्मतिम्। अनर्हम् अर्हवत् कृष्ण वध्यास् त इति मे मतिः। इत्य् उक्त्वा राजशार्दूलस् तस्थौ गर्जन्न् अमर्षणः। पश्यतां भूमिपालानां शिशुपालः प्रतापवान्। स रणायैव संक्रुद्धः संनद्धः सर्वराजभिः। सुनीथः प्रययौ क्षिप्रं पार्थयज्ञजिघांसया। ततश् चक्रगदापाणिः केशवः केशिहा हरिः। सध्वजं रथम् आस्थाय दारुकेण सुसत्कृतम्। भीष्मेण दत्तहस्तो ऽसौ युद्धाय समुपस्थितः। तेन पापस्वभावेन कोपितान् सर्वपार्थिवान्। आससाद तदा कृष्णः सज्जितैकरथे स्थितः। ततः पुष्करपत्राक्षं गरुडध्वजम् अच्युतम्। दिवाकरम् इवोद्यन्तं ददृशुः सर्वपार्थिवाः। दृष्ट्वा कृष्णम् अथायान्तं प्रतपन्तम् इवौजसा। स्थितं पुष्परथे दिव्ये पुष्पकेतुम् इवापरम्। यथार्हं केशवे वृत्तिम् अवशाः प्रतिपेदिरे। तान् उवाच महाबाहुर् महासुरनिबर्हणः। वृष्णिवीरस् तदा राजन् सान्त्वयन् परवीरहा। अपेत सबलाः सर्व आश्वस्ता मम शासनात्। मा दुष्टान् दूषयेत् पाप एष वै सर्वपार्थिवान्।
ye tvāṃ dāsam arājānaṃ bālyād arcanti durmatim. anarham arhavat kṛṣṇa vadhyās ta iti me matiḥ. ity uktvā rājaśārdūlas tasthau garjann amarṣaṇaḥ. paśyatāṃ bhūmipālānāṃ śiśupālaḥ pratāpavān. sa raṇāyaiva saṃkruddhaḥ saṃnaddhaḥ sarvarājabhiḥ. sunīthaḥ prayayau kṣipraṃ pārthayajñajighāṃsayā. tataś cakragadāpāṇiḥ keśavaḥ keśihā hariḥ. sadhvajaṃ ratham āsthāya dārukeṇa susatkṛtam. bhīṣmeṇa dattahasto 'sau yuddhāya samupasthitaḥ. tena pāpasvabhāvena kopitān sarvapārthivān. āsasāda tadā kṛṣṇaḥ sajjitaikarathe sthitaḥ. tataḥ puṣkarapatrākṣaṃ garuḍadhvajam acyutam. divākaram ivodyantaṃ dadṛśuḥ sarvapārthivāḥ. dṛṣṭvā kṛṣṇam athāyāntaṃ pratapantam ivaujasā. sthitaṃ puṣparathe divye puṣpaketum ivāparam. yathārhaṃ keśave vṛttim avaśāḥ pratipedire. tān uvāca mahābāhur mahāsuranibarhaṇaḥ. vṛṣṇivīras tadā rājan sāntvayan paravīrahā. apeta sabalāḥ sarva āśvastā mama śāsanāt. mā duṣṭān dūṣayet pāpa eṣa vai sarvapārthivān.