रथिनाभ्यधिको वीरः कर्तव्यो रथसारथिः। तस्मात् त्वं पुरुषव्याघ्र नियच्छ तुरगान् युधि। यथा देवगणैस् तत्र वृतो यत्नात् पितामहः। तथास्माभिर् भवान् यत्नात् कर्णाद् अभ्यधिको वृतः। यथा देवैर् महाराज ईश्वराद् अधिको वृतः। तथा भवान् अपि क्षिप्रं रुद्रस्येव पितामहः। शल्य उवाच। नियच्छ तुरगान् युद्धे राधेयस्य महाद्युते। मयाप्य् एतन् नरश्रेष्ठ बहुशो नरसिंहयोः। कथ्यमानं श्रुतं दिव्यम् आख्यानम् अतिमानुषम्। यथा च चक्रे सारथ्यं भवस्य प्रपितामहः। यथासुराश् च निहता इषुणैकेन भारत। कृष्णस्य चापि विदितं सर्वम् एतत् पुरा ह्य् अभूत्। यथा पितामहो जज्ञे भगवान् सारथिस् तदा। अनागतम् अतिक्रान्तं वेद कृष्णो ऽपि तत्त्वतः। एतदर्थं विदित्वापि सारथ्यम् उपजग्मिवान्। स्वयंभूर् इव रुद्रस्य कृष्णः पार्थस्य भारत। यदि हन्याच् च कौन्तेयं सूतपुत्रः कथं चन। दृष्ट्वा पार्थं हि निहतं स्वयं योत्स्यति केशवः। शङ्खचक्रगदापाणिर् धक्ष्यते तव वाहिनीम्। न चापि तस्य क्रुद्धस्य वार्ष्णेयस्य महात्मनः। संजय उवाच। स्थास्यते प्रत्यनीकेषु कश् चिद् अत्र नृपस् तव। तं तथा भाषमाणं तु मद्रराजम् अरिंदमः। प्रत्युवाच महाबाहुर् अदीनात्मा सुतस् तव। मावमंस्था महाबाहो कर्णं वैकर्तनं रणे। सर्वशस्त्रभृतां श्रेष्ठं सर्वशास्त्रार्थपारगम्। यस्य ज्यातलनिर्घोषं श्रुत्वा भयंकरं महत्। पाण्डवेयानि सैन्यानि विद्रवन्ति दिशो दश। प्रत्यक्षं ते महाबाहो यथा रात्रौ घटोत्कचः। मायाशतानि कुर्वाणो हतो मायापुरस्कृतः। न चातिष्ठत बीभत्सुः प्रत्यनीके कथं चन। एतांश् च दिवसान् सर्वान् भयेन महता वृतः। भीमसेनश् च बलवान् धनुष्कोट्याभिचोदितः। उक्तश् च संज्ञया राजन् मूढ औदरिको यथा। माद्रीपुत्रौ तथा शूरौ येन जित्वा महारणे। कम् अप्य् अर्थं पुरस्कृत्य न हतौ युधि मारिष। येन वृष्णिप्रवीरस् तु सात्यकिः सात्वतां वरः। निर्जित्य समरे शूरो विरथश् च बलात्कृतः। सृञ्जयाश् चेतरे सर्वे धृष्टद्युम्नपुरोगमाः। असकृन् निर्जिताः संख्ये स्मयमानेन संयुगे। तं कथं पाण्डवा युद्धे विजेष्यन्ति महारथम्। यो हन्यात् समरे क्रुद्धो वज्रहस्तं पुरंदरम्। त्वं च सर्वास्त्रविद् वीरः सर्वविद्यास्त्रपारगः। बाहुवीर्येण ते तुल्यः पृथिव्यां नास्ति कश् चन। त्वं शल्यभूतः शत्रूणाम् अविषह्यः पराक्रमे। ततस् त्वम् उच्यसे राजञ् शल्य इत्य् अरिसूदन। तव बाहुबलं प्राप्य न शेकुः सर्वसात्वताः। तव बाहुबलाद् राजन् किं नु कृष्णो बलाधिकः। यथा हि कृष्णेन बलं धार्यं वै फल्गुने हते। तथा कर्णात्ययीभावे त्वया धार्यं महद् बलम्। किमर्थं समरे सैन्यं वासुदेवो न्यवारयत्। किमर्थं च भवान् सैन्यं न हनिष्यति मारिष। त्वत्कृते पदवीं गन्तुम् इच्छेयं युधि मारिष। शल्य उवाच। सोदराणां च वीराणां सर्वेषां च महीक्षिताम्। यन् मां ब्रवीषि गान्धारे अग्रे सैन्यस्य मानद। विशिष्टं देवकीपुत्रात् प्रीतिमान् अस्म्य् अहं त्वयि। एष सारथ्यम् आतिष्ठे राधेयस्य यशस्विनः। युध्यतः पाण्डवाग्र्येण यथा त्वां वीर मन्यसे। समयश् च हि मे वीर कश् चिद् वैकर्तनं प्रति। संजय उवाच। उत्सृजेयं यथाश्रद्धम् अहं वाचो ऽस्य संनिधौ। तथेति राजन् पुत्रस् ते सह कर्णेन मारिष। अब्रवीन् मद्रराजानं सर्वक्षत्रस्य संनिधौ। सारथ्यस्याभ्युपगमाच् छल्येनाश्वासितस् तदा। दुर्योधनस् तदा हृष्टः कर्णं तम् अभिषस्वजे। अब्रवीच् च पुनः कर्णं स्तूयमानः सुतस् तव। जहि पार्थान् रणे सर्वान् महेन्द्रो दानवान् इव। स शल्येनाभ्युपगते हयानां संनियच्छने। कर्णो हृष्टमना भूयो दुर्योधनम् अभाषत। नातिहृष्टमना ह्य् एष मद्रराजो ऽभिभाषते। राजन् मधुरया वाचा पुनर् एनं ब्रवीहि वै। ततो राजा महाप्राज्ञः सर्वास्त्रकुशलो बली। दुर्योधनो ऽब्रवीच् छल्यं मद्रराजं महीपतिम्। पूरयन्न् इव घोषेण मेघगम्भीरया गिरा। शल्य कर्णो ऽर्जुनेनाद्य योद्धव्यम् इति मन्यते। तस्य त्वं पुरुषव्याघ्र नियच्छ तुरगान् युधि। कर्णो हत्वेतरान् सर्वान् फल्गुनं हन्तुम् इच्छति। तस्याभीषुग्रहे राजन् प्रयाचे त्वां पुनः पुनः। पार्थस्य सचिवः कृष्णो यथाभीषुग्रहो वरः। तथा त्वम् अपि राधेयं सर्वतः परिपालय।
rathinābhyadhiko vīraḥ kartavyo rathasārathiḥ. tasmāt tvaṃ puruṣavyāghra niyaccha turagān yudhi. yathā devagaṇais tatra vṛto yatnāt pitāmahaḥ. tathāsmābhir bhavān yatnāt karṇād abhyadhiko vṛtaḥ. yathā devair mahārāja īśvarād adhiko vṛtaḥ. tathā bhavān api kṣipraṃ rudrasyeva pitāmahaḥ. śalya uvāca. niyaccha turagān yuddhe rādheyasya mahādyute. mayāpy etan naraśreṣṭha bahuśo narasiṃhayoḥ. kathyamānaṃ śrutaṃ divyam ākhyānam atimānuṣam. yathā ca cakre sārathyaṃ bhavasya prapitāmahaḥ. yathāsurāś ca nihatā iṣuṇaikena bhārata. kṛṣṇasya cāpi viditaṃ sarvam etat purā hy abhūt. yathā pitāmaho jajñe bhagavān sārathis tadā. anāgatam atikrāntaṃ veda kṛṣṇo 'pi tattvataḥ. etadarthaṃ viditvāpi sārathyam upajagmivān. svayaṃbhūr iva rudrasya kṛṣṇaḥ pārthasya bhārata. yadi hanyāc ca kaunteyaṃ sūtaputraḥ kathaṃ cana. dṛṣṭvā pārthaṃ hi nihataṃ svayaṃ yotsyati keśavaḥ. śaṅkhacakragadāpāṇir dhakṣyate tava vāhinīm. na cāpi tasya kruddhasya vārṣṇeyasya mahātmanaḥ. saṃjaya uvāca. sthāsyate pratyanīkeṣu kaś cid atra nṛpas tava. taṃ tathā bhāṣamāṇaṃ tu madrarājam ariṃdamaḥ. pratyuvāca mahābāhur adīnātmā sutas tava. māvamaṃsthā mahābāho karṇaṃ vaikartanaṃ raṇe. sarvaśastrabhṛtāṃ śreṣṭhaṃ sarvaśāstrārthapāragam. yasya jyātalanirghoṣaṃ śrutvā bhayaṃkaraṃ mahat. pāṇḍaveyāni sainyāni vidravanti diśo daśa. pratyakṣaṃ te mahābāho yathā rātrau ghaṭotkacaḥ. māyāśatāni kurvāṇo hato māyāpuraskṛtaḥ. na cātiṣṭhata bībhatsuḥ pratyanīke kathaṃ cana. etāṃś ca divasān sarvān bhayena mahatā vṛtaḥ. bhīmasenaś ca balavān dhanuṣkoṭyābhicoditaḥ. uktaś ca saṃjñayā rājan mūḍha audariko yathā. mādrīputrau tathā śūrau yena jitvā mahāraṇe. kam apy arthaṃ puraskṛtya na hatau yudhi māriṣa. yena vṛṣṇipravīras tu sātyakiḥ sātvatāṃ varaḥ. nirjitya samare śūro virathaś ca balātkṛtaḥ. sṛñjayāś cetare sarve dhṛṣṭadyumnapurogamāḥ. asakṛn nirjitāḥ saṃkhye smayamānena saṃyuge. taṃ kathaṃ pāṇḍavā yuddhe vijeṣyanti mahāratham. yo hanyāt samare kruddho vajrahastaṃ puraṃdaram. tvaṃ ca sarvāstravid vīraḥ sarvavidyāstrapāragaḥ. bāhuvīryeṇa te tulyaḥ pṛthivyāṃ nāsti kaś cana. tvaṃ śalyabhūtaḥ śatrūṇām aviṣahyaḥ parākrame. tatas tvam ucyase rājañ śalya ity arisūdana. tava bāhubalaṃ prāpya na śekuḥ sarvasātvatāḥ. tava bāhubalād rājan kiṃ nu kṛṣṇo balādhikaḥ. yathā hi kṛṣṇena balaṃ dhāryaṃ vai phalgune hate. tathā karṇātyayībhāve tvayā dhāryaṃ mahad balam. kimarthaṃ samare sainyaṃ vāsudevo nyavārayat. kimarthaṃ ca bhavān sainyaṃ na haniṣyati māriṣa. tvatkṛte padavīṃ gantum iccheyaṃ yudhi māriṣa. śalya uvāca. sodarāṇāṃ ca vīrāṇāṃ sarveṣāṃ ca mahīkṣitām. yan māṃ bravīṣi gāndhāre agre sainyasya mānada. viśiṣṭaṃ devakīputrāt prītimān asmy ahaṃ tvayi. eṣa sārathyam ātiṣṭhe rādheyasya yaśasvinaḥ. yudhyataḥ pāṇḍavāgryeṇa yathā tvāṃ vīra manyase. samayaś ca hi me vīra kaś cid vaikartanaṃ prati. saṃjaya uvāca. utsṛjeyaṃ yathāśraddham ahaṃ vāco 'sya saṃnidhau. tatheti rājan putras te saha karṇena māriṣa. abravīn madrarājānaṃ sarvakṣatrasya saṃnidhau. sārathyasyābhyupagamāc chalyenāśvāsitas tadā. duryodhanas tadā hṛṣṭaḥ karṇaṃ tam abhiṣasvaje. abravīc ca punaḥ karṇaṃ stūyamānaḥ sutas tava. jahi pārthān raṇe sarvān mahendro dānavān iva. sa śalyenābhyupagate hayānāṃ saṃniyacchane. karṇo hṛṣṭamanā bhūyo duryodhanam abhāṣata. nātihṛṣṭamanā hy eṣa madrarājo 'bhibhāṣate. rājan madhurayā vācā punar enaṃ bravīhi vai. tato rājā mahāprājñaḥ sarvāstrakuśalo balī. duryodhano 'bravīc chalyaṃ madrarājaṃ mahīpatim. pūrayann iva ghoṣeṇa meghagambhīrayā girā. śalya karṇo 'rjunenādya yoddhavyam iti manyate. tasya tvaṃ puruṣavyāghra niyaccha turagān yudhi. karṇo hatvetarān sarvān phalgunaṃ hantum icchati. tasyābhīṣugrahe rājan prayāce tvāṃ punaḥ punaḥ. pārthasya sacivaḥ kṛṣṇo yathābhīṣugraho varaḥ. tathā tvam api rādheyaṃ sarvataḥ paripālaya.