वैशंपायन उवाच। एवम् उक्त्वा सहस्रांशुः सहसान्तरधीयत। कर्णस् तु बुबुधे राजन् स्वप्नान्ते प्रव्यथन्न् इव। प्रतिबुद्धस् तु राधेयः स्वप्नं संचिन्त्य भारत। चकार निश्चयं राजञ् शक्त्यर्थं वदतां वर। यदि माम् इन्द्र आयाति कुण्डलार्थं परंतपः। शक्त्या तस्मै प्रदास्यामि कुण्डले वर्म चैव ह। स कृत्वा प्रातर् उत्थाय कार्याणि भरतर्षभ। ब्राह्मणान् वाचयित्वा च यथाकार्यम् उपाक्रमत्। विधिना राजशार्दूल मुहूर्तम् अजपत् ततः। ततः सूर्याय जप्यान्ते कर्णः स्वप्नं न्यवेदयत्।
vaiśaṃpāyana uvāca. evam uktvā sahasrāṃśuḥ sahasāntaradhīyata. karṇas tu bubudhe rājan svapnānte pravyathann iva. pratibuddhas tu rādheyaḥ svapnaṃ saṃcintya bhārata. cakāra niścayaṃ rājañ śaktyarthaṃ vadatāṃ vara. yadi mām indra āyāti kuṇḍalārthaṃ paraṃtapaḥ. śaktyā tasmai pradāsyāmi kuṇḍale varma caiva ha. sa kṛtvā prātar utthāya kāryāṇi bharatarṣabha. brāhmaṇān vācayitvā ca yathākāryam upākramat. vidhinā rājaśārdūla muhūrtam ajapat tataḥ. tataḥ sūryāya japyānte karṇaḥ svapnaṃ nyavedayat.