सान्त्विता धर्मराजेन प्रसेदुः क्षणदाचराः। विदिताश् च कुबेरस्य ततस् ते नरपुंगवाः। ऊषुर् नातिचिरं कालं रममाणाः कुरूद्वहाः। वैशंपायन उवाच। तस्मिन् निवसमानो ऽथ धर्मराजो युधिष्ठिरः। कृष्णया सहितान् भ्रातॄन् इत्य् उवाच सहद्विजान्। दृष्टानि तीर्थान्य् अस्माभिः पुण्यानि च शिवानि च। मनसो ह्लादनीयानि वनानि च पृथक् पृथक्। देवैः पूर्वं विचीर्णानि मुनिभिश् च महात्मभिः। यथाक्रमविशेषेण द्विजैः संपूजितानि च। ऋषीणां पूर्वचरितं तथा कर्म विचेष्टितम्। राजर्षीणां च चरितं कथाश् च विविधाः शुभाः। शृण्वानास् तत्र तत्र स्म आश्रमेषु शिवेषु च। अभिषेकं द्विजैः सार्धं कृतवन्तो विशेषतः। अर्चिताः सततं देवाः पुष्पैर् अद्भिः सदा च वः। यथालब्धैर् मूलफलैः पितरश् चापि तर्पिताः। पर्वतेषु च रम्येषु सर्वेषु च सरःसु च। उदधौ च महापुण्ये सूपस्पृष्टं महात्मभिः। इला सरस्वती सिन्धुर् यमुना नर्मदा तथा। नानातीर्थेषु रम्येषु सूपस्पृष्टं सह द्विजैः। गङ्गाद्वारम् अतिक्रम्य बहवः पर्वताः शुभाः। हिमवान् पर्वतश् चैव नानाद्विजगणायुतः। विशाला बदरी दृष्टा नरनारायणाश्रमः। दिव्या पुष्करिणी दृष्टा सिद्धदेवर्षिपूजिता। यथाक्रमविशेषेण सर्वाण्य् आयतनानि च। दर्शितानि द्विजश्रेष्ठा लोमशेन महात्मना। इमं वैश्रवणावासं पुण्यं सिद्धनिषेवितम्। कथं भीम गमिष्यामो गतिर् अन्तरधीयताम्। एवं ब्रुवति राजेन्द्रे वाग् उवाचाशरीरिणी। न शक्यो दुर्गमो गन्तुम् इतो वैश्रवणाश्रमात्। अनेनैव पथा राजन् प्रतिगच्छ यथागतम्। नरनारायणस्थानं बदरीत्य् अभिविश्रुतम्। तस्माद् यास्यसि कौन्तेय सिद्धचारणसेवितम्। बहुपुष्पफलं रम्यम् आश्रमं वृषपर्वणः। अतिक्रम्य च तं पार्थ त्व् आर्ष्टिषेणाश्रमे वसेः। ततो द्रक्ष्यसि कौन्तेय निवेशं धनदस्य च। एतस्मिन्न् अन्तरे वायुर् दिव्यगन्धवहः शुचिः। सुखप्रह्लादनः शीतः पुष्पवर्षं ववर्ष च। श्रुत्वा तु दिव्यम् आकाशाद् वाचं सर्वे विसिस्मियुः। ऋषीणां ब्राह्मणानां च पार्थिवानां विशेषतः। श्रुत्वा तन् महद् आश्चर्यं द्विजो धौम्यो ऽब्रवीत् तदा। न शक्यम् उत्तरं वक्तुम् एवं भवतु भारत। ततो युधिष्ठिरो राजा प्रतिजग्राह तद् वचः। प्रत्यागम्य पुनस् तं तु नरनारायणाश्रमम्। भीमसेनादिभिः सर्वैर् भ्रातृभिः परिवारितः। पाञ्चाल्या ब्राह्मणाश् चैव न्यवसन्त सुखं तदा। प्रतीक्षमाणा बीभत्सुं गन्धमादनसानुषु।
sāntvitā dharmarājena praseduḥ kṣaṇadācarāḥ. viditāś ca kuberasya tatas te narapuṃgavāḥ. ūṣur nāticiraṃ kālaṃ ramamāṇāḥ kurūdvahāḥ. vaiśaṃpāyana uvāca. tasmin nivasamāno 'tha dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ. kṛṣṇayā sahitān bhrātṝn ity uvāca sahadvijān. dṛṣṭāni tīrthāny asmābhiḥ puṇyāni ca śivāni ca. manaso hlādanīyāni vanāni ca pṛthak pṛthak. devaiḥ pūrvaṃ vicīrṇāni munibhiś ca mahātmabhiḥ. yathākramaviśeṣeṇa dvijaiḥ saṃpūjitāni ca. ṛṣīṇāṃ pūrvacaritaṃ tathā karma viceṣṭitam. rājarṣīṇāṃ ca caritaṃ kathāś ca vividhāḥ śubhāḥ. śṛṇvānās tatra tatra sma āśrameṣu śiveṣu ca. abhiṣekaṃ dvijaiḥ sārdhaṃ kṛtavanto viśeṣataḥ. arcitāḥ satataṃ devāḥ puṣpair adbhiḥ sadā ca vaḥ. yathālabdhair mūlaphalaiḥ pitaraś cāpi tarpitāḥ. parvateṣu ca ramyeṣu sarveṣu ca saraḥsu ca. udadhau ca mahāpuṇye sūpaspṛṣṭaṃ mahātmabhiḥ. ilā sarasvatī sindhur yamunā narmadā tathā. nānātīrtheṣu ramyeṣu sūpaspṛṣṭaṃ saha dvijaiḥ. gaṅgādvāram atikramya bahavaḥ parvatāḥ śubhāḥ. himavān parvataś caiva nānādvijagaṇāyutaḥ. viśālā badarī dṛṣṭā naranārāyaṇāśramaḥ. divyā puṣkariṇī dṛṣṭā siddhadevarṣipūjitā. yathākramaviśeṣeṇa sarvāṇy āyatanāni ca. darśitāni dvijaśreṣṭhā lomaśena mahātmanā. imaṃ vaiśravaṇāvāsaṃ puṇyaṃ siddhaniṣevitam. kathaṃ bhīma gamiṣyāmo gatir antaradhīyatām. evaṃ bruvati rājendre vāg uvācāśarīriṇī. na śakyo durgamo gantum ito vaiśravaṇāśramāt. anenaiva pathā rājan pratigaccha yathāgatam. naranārāyaṇasthānaṃ badarīty abhiviśrutam. tasmād yāsyasi kaunteya siddhacāraṇasevitam. bahupuṣpaphalaṃ ramyam āśramaṃ vṛṣaparvaṇaḥ. atikramya ca taṃ pārtha tv ārṣṭiṣeṇāśrame vaseḥ. tato drakṣyasi kaunteya niveśaṃ dhanadasya ca. etasminn antare vāyur divyagandhavahaḥ śuciḥ. sukhaprahlādanaḥ śītaḥ puṣpavarṣaṃ vavarṣa ca. śrutvā tu divyam ākāśād vācaṃ sarve visismiyuḥ. ṛṣīṇāṃ brāhmaṇānāṃ ca pārthivānāṃ viśeṣataḥ. śrutvā tan mahad āścaryaṃ dvijo dhaumyo 'bravīt tadā. na śakyam uttaraṃ vaktum evaṃ bhavatu bhārata. tato yudhiṣṭhiro rājā pratijagrāha tad vacaḥ. pratyāgamya punas taṃ tu naranārāyaṇāśramam. bhīmasenādibhiḥ sarvair bhrātṛbhiḥ parivāritaḥ. pāñcālyā brāhmaṇāś caiva nyavasanta sukhaṃ tadā. pratīkṣamāṇā bībhatsuṃ gandhamādanasānuṣu.