तस्मात् त्वम् अपि वार्ष्णेय द्विजान् पूजय नित्यदा। पूजिताः पूजनार्हा हि सुखं दास्यन्ति ते ऽनघ। युधिष्ठिरः। पितामह महाप्राज्ञ सर्वशास्त्रविशारद। त्वत्तो ऽहं श्रोतुम् इच्छामि धर्मं भरतसत्तम। शरणागतं ये रक्षन्ति भूतग्रामं चतुर्विधम्। किं तस्य भरतश्रेष्ठ फलं भवति तत्त्वतः। भीष्मः। इदं शृणु महाराज धर्मपुत्र महायशः। इतिहासं पुरावृत्तं शरणार्थं महाफलम्। प्रपात्यमानः श्येनेन कपोतः प्रियदर्शनः। वृषदर्भं महाभागं नरेन्द्रं शरणं गतः। स तं दृष्ट्वा विशुद्धात्मा त्रासाद् अङ्कम् उपागतम्। आश्वास्याश्वसिहीत्य् आह न ते ऽस्ति भयम् अण्डज। भयं ते सुमहत् कस्मात् कुत्र किं वा कृतं त्वया। येन त्वम् इह संप्राप्तो विसंज्ञो भ्रान्तचेतनः। नवनीलोत्पलापीड चारुवर्ण सुदर्शन। दाडिमाशोकपुष्पाक्ष मा त्रसस्वाभयं तव। मत्सकाशम् अनुप्राप्तं न त्वां कश् चित् समुत्सहेत्। मनसा ग्रहणं कर्तुं रक्षाध्यक्षपुरस्कृतम्। काशिराज्यं तवाद्येदं त्वदर्थं जीवितं तथा। श्येनः। त्यजेयं भव विश्रब्धः कपोत न भयं तव। ममैतद् विहितं भक्ष्यं न राजंस् त्रातुम् अर्हसि। अतिक्रान्तं च प्राप्तं च प्रयत्नाच् चोपपादितम्। मांसं च रुधिरं चास्य मज्जा मेदश् च मे हितम्। परितोषकरो ह्य् एष मम मास्याग्रतो भव। तृष्णा मे बाधते ऽत्युग्रा क्षुधा निर्दहतीव माम्। मुञ्चैनं न हि शक्ष्यामि राजन् मन्दयितुं क्षुधाम्। मया ह्य् अनुसृतो ह्य् एष मत्पक्षनखविक्षतः। किं चिद् उच्छ्वासनिःश्वासं न राजन् गोप्तुम् अर्हसि। यदि स्वविषये राजन् प्रभुस् त्वं रक्षणे नृणाम्। खेचरस्य तृषार्तस्य न त्वं प्रभुर् अथो मम। यदि वैरिषु भृत्येषु स्वजनव्यवहारयोः। विषयेष्व् इन्द्रियाणां च आकाशे मा पराक्रम। प्रभुत्वं हि पराक्रम्य सम्यक् पक्षहरेषु ते। भीष्मः। यदि त्वम् इह धर्मार्थी माम् अपि द्रष्टुम् अर्हसि। श्रुत्वा श्येनस्य तद् वाक्यं राजर्षिर् विस्मयं गतः। संभाव्य चैनं तद् वाक्यं तदर्थी प्रत्यभाषत। गोवृषो वा वराहो वा मृगो वा महिषो ऽपि वा। त्वदर्थम् अद्य क्रियतां क्षुधाप्रशमनाय ते। शरणागतं न त्यजेयम् इति मे व्रतम् आहितम्। श्येनः। न मुञ्चति ममाङ्गानि द्विजो ऽयं पश्य वै द्विज। न वराहं न चोक्षाणं न चान्यान् विविधान् द्विजान्। भक्षयामि महाराज किम् अन्नाद्येन तेन मे। यस् तु मे विहितो भक्षः स्वयं देवैः सनातनः। श्येनाः कपोतान् खादन्ति स्थितिर् एषा सनातनी। उशीनर कपोते तु यदि स्नेहस् तवानघ। राजा। ततस् त्वं मे प्रयच्छाद्य स्वमांसं तुलया धृतम्। महान् अनुग्रहो मे ऽद्य यस् त्वम् एवम् इहात्थ माम्। बाढम् एवं करिष्यामीत्य् उक्त्वासौ राजसत्तमः। उत्कृत्योत्कृत्य मांसानि तुलया समतोलयत्। अन्तःपुरे ततस् तस्य स्त्रियो रत्नविभूषिताः। हाहाभूता विनिष्क्रान्ताः श्रुत्वा परमदुःखिताः। तासां रुदितशब्देन मन्त्रिभृत्यजनस्य च। बभूव सुमहान् नादो मेघगम्भीरनिस्वनः। निरुद्धं गगनं सर्वं शुभ्रं मेघैः समन्ततः। मही प्रचलिता चासीत् तस्य सत्येन कर्मणा। स राजा पार्श्वतश् चैव बाहुभ्याम् ऊरुतश् च यत्। तानि मांसानि संछिद्य तुलां पूरयते शनैः। तथापि न समस् तेन कपोतेन बभूव ह। अस्थिभूतो यदा राजा निर्मांसो रुधिरस्रवः। तुलां ततः समारूढः स्वं मांसक्षयम् उत्सृजन्। ततः सेन्द्रास् त्रयो लोकास् तं नरेन्द्रम् उपस्थिताः। भेर्यश् चाकाशगैस् तत्र वादिता देवदुंदुभिः। अमृतेनावसिक्तश् च वृषदर्भो नरेश्वरः। दिव्यैश् च सुसुखैर् माल्यैर् अभिवृष्टः पुनः पुनः। देवगन्धर्वसंघातैर् अप्सरोभिश् च सर्वतः। नृत्तश् चैवोपगीतश् च पितामह इव प्रभुः। हेमप्रासादसंबाधं मणिकाञ्चनतोरणम्। स वैदूर्यमणिस्तम्भं विमानं समधिष्ठितः। स राजर्षिर् गतः स्वर्गं कर्मणा तेन शाश्वतम्। शरणागतेषु चैवं त्वं कुरु सर्वं युधिष्ठिर। भक्तानाम् अनुरक्तानाम् आश्रितानां च रक्षिता। दयावान् सर्वभूतेषु परत्र सुखम् एधते। साधुवृत्तो हि यो राजा सद्वृत्तम् अनुतिष्ठति। किं न प्राप्तं भवेत् तेन स्वव्याजेनेह कर्मणा। स राजर्षिर् विशुद्धात्मा धीरः सत्यपराक्रमः। काशीनाम् ईश्वरः ख्यातस् त्रिषु लोकेषु कर्मणा। यो ऽप्य् अन्यः कारयेद् एवं शरणागतरक्षणम्। सो ऽपि गच्छेत ताम् एव गतिं भरतसत्तम। इदं वृत्तं हि राजर्षेर् वृषदर्भस्य कीर्तयन्। पूतात्मा वै भवेल् लोके शृणुयाद् यश् च नित्यशः।
tasmāt tvam api vārṣṇeya dvijān pūjaya nityadā. pūjitāḥ pūjanārhā hi sukhaṃ dāsyanti te 'nagha. yudhiṣṭhiraḥ. pitāmaha mahāprājña sarvaśāstraviśārada. tvatto 'haṃ śrotum icchāmi dharmaṃ bharatasattama. śaraṇāgataṃ ye rakṣanti bhūtagrāmaṃ caturvidham. kiṃ tasya bharataśreṣṭha phalaṃ bhavati tattvataḥ. bhīṣmaḥ. idaṃ śṛṇu mahārāja dharmaputra mahāyaśaḥ. itihāsaṃ purāvṛttaṃ śaraṇārthaṃ mahāphalam. prapātyamānaḥ śyenena kapotaḥ priyadarśanaḥ. vṛṣadarbhaṃ mahābhāgaṃ narendraṃ śaraṇaṃ gataḥ. sa taṃ dṛṣṭvā viśuddhātmā trāsād aṅkam upāgatam. āśvāsyāśvasihīty āha na te 'sti bhayam aṇḍaja. bhayaṃ te sumahat kasmāt kutra kiṃ vā kṛtaṃ tvayā. yena tvam iha saṃprāpto visaṃjño bhrāntacetanaḥ. navanīlotpalāpīḍa cāruvarṇa sudarśana. dāḍimāśokapuṣpākṣa mā trasasvābhayaṃ tava. matsakāśam anuprāptaṃ na tvāṃ kaś cit samutsahet. manasā grahaṇaṃ kartuṃ rakṣādhyakṣapuraskṛtam. kāśirājyaṃ tavādyedaṃ tvadarthaṃ jīvitaṃ tathā. śyenaḥ. tyajeyaṃ bhava viśrabdhaḥ kapota na bhayaṃ tava. mamaitad vihitaṃ bhakṣyaṃ na rājaṃs trātum arhasi. atikrāntaṃ ca prāptaṃ ca prayatnāc copapāditam. māṃsaṃ ca rudhiraṃ cāsya majjā medaś ca me hitam. paritoṣakaro hy eṣa mama māsyāgrato bhava. tṛṣṇā me bādhate 'tyugrā kṣudhā nirdahatīva mām. muñcainaṃ na hi śakṣyāmi rājan mandayituṃ kṣudhām. mayā hy anusṛto hy eṣa matpakṣanakhavikṣataḥ. kiṃ cid ucchvāsaniḥśvāsaṃ na rājan goptum arhasi. yadi svaviṣaye rājan prabhus tvaṃ rakṣaṇe nṛṇām. khecarasya tṛṣārtasya na tvaṃ prabhur atho mama. yadi vairiṣu bhṛtyeṣu svajanavyavahārayoḥ. viṣayeṣv indriyāṇāṃ ca ākāśe mā parākrama. prabhutvaṃ hi parākramya samyak pakṣahareṣu te. bhīṣmaḥ. yadi tvam iha dharmārthī mām api draṣṭum arhasi. śrutvā śyenasya tad vākyaṃ rājarṣir vismayaṃ gataḥ. saṃbhāvya cainaṃ tad vākyaṃ tadarthī pratyabhāṣata. govṛṣo vā varāho vā mṛgo vā mahiṣo 'pi vā. tvadartham adya kriyatāṃ kṣudhāpraśamanāya te. śaraṇāgataṃ na tyajeyam iti me vratam āhitam. śyenaḥ. na muñcati mamāṅgāni dvijo 'yaṃ paśya vai dvija. na varāhaṃ na cokṣāṇaṃ na cānyān vividhān dvijān. bhakṣayāmi mahārāja kim annādyena tena me. yas tu me vihito bhakṣaḥ svayaṃ devaiḥ sanātanaḥ. śyenāḥ kapotān khādanti sthitir eṣā sanātanī. uśīnara kapote tu yadi snehas tavānagha. rājā. tatas tvaṃ me prayacchādya svamāṃsaṃ tulayā dhṛtam. mahān anugraho me 'dya yas tvam evam ihāttha mām. bāḍham evaṃ kariṣyāmīty uktvāsau rājasattamaḥ. utkṛtyotkṛtya māṃsāni tulayā samatolayat. antaḥpure tatas tasya striyo ratnavibhūṣitāḥ. hāhābhūtā viniṣkrāntāḥ śrutvā paramaduḥkhitāḥ. tāsāṃ ruditaśabdena mantribhṛtyajanasya ca. babhūva sumahān nādo meghagambhīranisvanaḥ. niruddhaṃ gaganaṃ sarvaṃ śubhraṃ meghaiḥ samantataḥ. mahī pracalitā cāsīt tasya satyena karmaṇā. sa rājā pārśvataś caiva bāhubhyām ūrutaś ca yat. tāni māṃsāni saṃchidya tulāṃ pūrayate śanaiḥ. tathāpi na samas tena kapotena babhūva ha. asthibhūto yadā rājā nirmāṃso rudhirasravaḥ. tulāṃ tataḥ samārūḍhaḥ svaṃ māṃsakṣayam utsṛjan. tataḥ sendrās trayo lokās taṃ narendram upasthitāḥ. bheryaś cākāśagais tatra vāditā devaduṃdubhiḥ. amṛtenāvasiktaś ca vṛṣadarbho nareśvaraḥ. divyaiś ca susukhair mālyair abhivṛṣṭaḥ punaḥ punaḥ. devagandharvasaṃghātair apsarobhiś ca sarvataḥ. nṛttaś caivopagītaś ca pitāmaha iva prabhuḥ. hemaprāsādasaṃbādhaṃ maṇikāñcanatoraṇam. sa vaidūryamaṇistambhaṃ vimānaṃ samadhiṣṭhitaḥ. sa rājarṣir gataḥ svargaṃ karmaṇā tena śāśvatam. śaraṇāgateṣu caivaṃ tvaṃ kuru sarvaṃ yudhiṣṭhira. bhaktānām anuraktānām āśritānāṃ ca rakṣitā. dayāvān sarvabhūteṣu paratra sukham edhate. sādhuvṛtto hi yo rājā sadvṛttam anutiṣṭhati. kiṃ na prāptaṃ bhavet tena svavyājeneha karmaṇā. sa rājarṣir viśuddhātmā dhīraḥ satyaparākramaḥ. kāśīnām īśvaraḥ khyātas triṣu lokeṣu karmaṇā. yo 'py anyaḥ kārayed evaṃ śaraṇāgatarakṣaṇam. so 'pi gaccheta tām eva gatiṃ bharatasattama. idaṃ vṛttaṃ hi rājarṣer vṛṣadarbhasya kīrtayan. pūtātmā vai bhavel loke śṛṇuyād yaś ca nityaśaḥ.