धर्मात्मा धर्मविद् येषां राज्ञां राजन् पुरोहितः। तेषाम् अर्थश् च कामश् च धर्मश् चेति विनिश्चयः। श्लोकांश् चोशनसा गीतांस् तान् निबोध युधिष्ठिरः। उच्छिष्टः स भवेद् राजा यस्य नास्ति पुरोहितः। रक्षसाम् असुराणां च पिशाचोरगपक्षिणाम्। शत्रूणां च भवेद् वध्यो यस्य नास्ति पुरोहितः। ब्रह्मत्वं सर्वयज्ञेषु कुर्वीताथर्वणो द्विजः। राज्ञश् चाथर्ववेदेन सर्वकर्माणि कारयेत्। ब्रूयाद् गर्ह्याणि सततं महोत्पातान्य् अघानि च। इष्टमङ्गलयुक्तानि तथान्तःपुरकाणि च। गीतनृत्ताधिकारेषु संमतेषु महीपतेः। कर्तव्यं करणीयानि वैश्वदेवबली तथा। पक्षसंधिषु कुर्वीत महाशान्तिं पुरोहितः। रौद्रहोमसहस्रं च स्वस्य राज्ञः प्रियं हितम्। राज्ञः पापमलाः सप्त यान् ऋच्छति पुरोहितः। अमात्याश् च कुकर्माणो मन्त्रिणश् चाप्य् उपेक्षकाः। चौर्यम् अव्यवहारं च व्यवहारोपसेविनाम्। अदण्ड्यदण्डनं चैव दण्ड्यानां चाप्य् अदण्डनम्। हिंसा चान्यत्र संग्रामाद् यज्ञाच् च मल उच्यते। कुभृत्यैस् तु प्रजानाशः सप्तमस् तु महामलः। रौद्रैर् होमैर् महाशान्त्या घृतकम्बलकर्मणा। भृग्वङ्गिरो विधिज्ञो वै पुरोधा निर्णुदेन् मलान्। एतान् हित्वा दिवं याति राजा सप्त महामलान्। सामात्यः सपुरोधाश् च प्रजानां पालने रतः। एतस्मिन्न् एव कौरव्य पौरोहित्ये महामते। श्लोकान् आह सुरेन्द्रस्य गुरुर् देवो बृहस्पतिः। तान् निबोध महाभाग महीपालहिताञ् शुभान्। ऋग्वेदे सामवेदे च यजुर्वेदे च वाजिनाम्। न निर्दिष्टानि कर्माणि त्रिषु स्थानेषु भूभृताम्। शान्तिकं पौष्टिकं चैव अनिष्टानां च शातनम्। शप्तास् ते याज्ञवल्क्येन यज्ञानां हितम् ईहता। ब्रह्मिष्ठानां वरिष्ठेन ब्रह्मणः संमते विभोः। बह्वृचं सामगं चैव वाजिनं च विवर्जयेत्। बह्वृचो राष्ट्रनाशाय राजनाशाय सामगः। अध्वर्युर् बलनाशाय प्रोक्तो वाजसनेयकः। अब्राह्मणेषु वर्णेषु मन्त्रान् वाजसनेयकान्। शान्तिके पौष्टिके चैव नित्यं कर्मणि वर्जयेत्। ब्राह्मणस्य महीपस्य सर्वथा न विरोधिनः। वेदाश् चत्वार इत्य् एते ब्राह्मणा ये च तद् विदुः। पौरोहित्ये प्रमाणं तु ब्राह्मणश् च महीपते। जात्या न क्षत्रियः प्रोक्तः क्षतत्राणं करोति यः। चातुर्वर्ण्यबहिष्ठो ऽपि स एव क्षत्रियः स्मृतः। भार्गवाङ्गिरसैर् मन्त्रैस् तेषां कर्म विधीयते। वैतानं कर्म यच् चैव गृह्यकर्म च यत् स्मृतम्। द्विजातीनां त्रयाणां तु सर्वकर्म विधीयते। राजधर्मप्रवृत्तानां हितार्थं त्रीणि कारयेत्। शान्तिकं पौष्टिकं चैव तथाभिचरणं च यत्। अग्निष्टोममुखैर् यज्ञैर् दूषिता भूपकर्मभिः। न सम्यक् फलम् इच्छन्ति ये यजन्ति द्विजातयः। पौरोहित्यं हि कुर्वाणा नाशं यास्यन्ति भूभृताम्। यज्ञकर्माणि कुर्वाणा ऋत्विजस् तु विरोधिनः। ब्रह्मक्षत्रविशः सर्वे पौरोहित्ये विवर्जिताः। तदभावे च पारक्यं निर्दिष्टं राजकर्मसु। ऋषिणा याज्ञवल्क्येन तत् तथा न तद् अन्यथा। भार्गवाङ्गिरसां वेदे कृतविद्यः षडङ्गवित्। यज्ञकर्मविधिज्ञश् च विधिज्ञः पौष्टिकेषु च। अष्टादशविकल्पानां विधिज्ञः शान्तिकर्मणाम्। सर्वरोगविहीनश् च संयतः संयतेन्द्रियः। श्वित्रकुष्ठक्षयक्षीणैर् ग्रहापस्मारदूषितैः। अशस्तैर् वातदुष्टैश् च दूरस्थैः संवदेन् नृपः। रोगिणं त्व् ऋत्विजं चैव वर्जयेच् च पुरोहितम्। न चान्यस्य कृतं येन पौरोहित्यं कदा चन। यस्य याज्यो मृतश् चैव भ्रष्टः प्रव्रजितो ऽथ वा। युद्धे पराजितश् चैव सर्वांस् तान् वर्जयेन् नृपः। नक्षत्रस्यानुकूल्येन यः संजातो नरेश्वरः। राजशास्त्रविनीतश् च श्रेयान् राज्ञः पुरोहितः। अधन्यानां निमित्तानाम् उत्पातानाम् अथार्थवित्। शत्रुपक्षक्षयज्ञश् च श्रेयान् राज्ञः पुरोहितः। वाजिनं तदभावे च चरकाध्वर्यवान् अथ। बह्वृचं सामगं चैव नीतिशास्त्रकृतश्रमान्। कृतिनो ऽथर्वणे वेदे स्थापयेत् तु पुरोहितान्। हिंसालिङ्गा हि निर्दिष्टा मन्त्रा वैतानिकैर् द्विजैः। न तान् उच्चारयेत् प्राज्ञः क्षात्रधर्मविरोधिनः। प्रजागुणः पुरोधाश् च पुरोहितगुणाः प्रजाः। राजा चैवं गुणो येषां कुशलं तेषु सर्वशः।
dharmātmā dharmavid yeṣāṃ rājñāṃ rājan purohitaḥ. teṣām arthaś ca kāmaś ca dharmaś ceti viniścayaḥ. ślokāṃś cośanasā gītāṃs tān nibodha yudhiṣṭhiraḥ. ucchiṣṭaḥ sa bhaved rājā yasya nāsti purohitaḥ. rakṣasām asurāṇāṃ ca piśācoragapakṣiṇām. śatrūṇāṃ ca bhaved vadhyo yasya nāsti purohitaḥ. brahmatvaṃ sarvayajñeṣu kurvītātharvaṇo dvijaḥ. rājñaś cātharvavedena sarvakarmāṇi kārayet. brūyād garhyāṇi satataṃ mahotpātāny aghāni ca. iṣṭamaṅgalayuktāni tathāntaḥpurakāṇi ca. gītanṛttādhikāreṣu saṃmateṣu mahīpateḥ. kartavyaṃ karaṇīyāni vaiśvadevabalī tathā. pakṣasaṃdhiṣu kurvīta mahāśāntiṃ purohitaḥ. raudrahomasahasraṃ ca svasya rājñaḥ priyaṃ hitam. rājñaḥ pāpamalāḥ sapta yān ṛcchati purohitaḥ. amātyāś ca kukarmāṇo mantriṇaś cāpy upekṣakāḥ. cauryam avyavahāraṃ ca vyavahāropasevinām. adaṇḍyadaṇḍanaṃ caiva daṇḍyānāṃ cāpy adaṇḍanam. hiṃsā cānyatra saṃgrāmād yajñāc ca mala ucyate. kubhṛtyais tu prajānāśaḥ saptamas tu mahāmalaḥ. raudrair homair mahāśāntyā ghṛtakambalakarmaṇā. bhṛgvaṅgiro vidhijño vai purodhā nirṇuden malān. etān hitvā divaṃ yāti rājā sapta mahāmalān. sāmātyaḥ sapurodhāś ca prajānāṃ pālane rataḥ. etasminn eva kauravya paurohitye mahāmate. ślokān āha surendrasya gurur devo bṛhaspatiḥ. tān nibodha mahābhāga mahīpālahitāñ śubhān. ṛgvede sāmavede ca yajurvede ca vājinām. na nirdiṣṭāni karmāṇi triṣu sthāneṣu bhūbhṛtām. śāntikaṃ pauṣṭikaṃ caiva aniṣṭānāṃ ca śātanam. śaptās te yājñavalkyena yajñānāṃ hitam īhatā. brahmiṣṭhānāṃ variṣṭhena brahmaṇaḥ saṃmate vibhoḥ. bahvṛcaṃ sāmagaṃ caiva vājinaṃ ca vivarjayet. bahvṛco rāṣṭranāśāya rājanāśāya sāmagaḥ. adhvaryur balanāśāya prokto vājasaneyakaḥ. abrāhmaṇeṣu varṇeṣu mantrān vājasaneyakān. śāntike pauṣṭike caiva nityaṃ karmaṇi varjayet. brāhmaṇasya mahīpasya sarvathā na virodhinaḥ. vedāś catvāra ity ete brāhmaṇā ye ca tad viduḥ. paurohitye pramāṇaṃ tu brāhmaṇaś ca mahīpate. jātyā na kṣatriyaḥ proktaḥ kṣatatrāṇaṃ karoti yaḥ. cāturvarṇyabahiṣṭho 'pi sa eva kṣatriyaḥ smṛtaḥ. bhārgavāṅgirasair mantrais teṣāṃ karma vidhīyate. vaitānaṃ karma yac caiva gṛhyakarma ca yat smṛtam. dvijātīnāṃ trayāṇāṃ tu sarvakarma vidhīyate. rājadharmapravṛttānāṃ hitārthaṃ trīṇi kārayet. śāntikaṃ pauṣṭikaṃ caiva tathābhicaraṇaṃ ca yat. agniṣṭomamukhair yajñair dūṣitā bhūpakarmabhiḥ. na samyak phalam icchanti ye yajanti dvijātayaḥ. paurohityaṃ hi kurvāṇā nāśaṃ yāsyanti bhūbhṛtām. yajñakarmāṇi kurvāṇā ṛtvijas tu virodhinaḥ. brahmakṣatraviśaḥ sarve paurohitye vivarjitāḥ. tadabhāve ca pārakyaṃ nirdiṣṭaṃ rājakarmasu. ṛṣiṇā yājñavalkyena tat tathā na tad anyathā. bhārgavāṅgirasāṃ vede kṛtavidyaḥ ṣaḍaṅgavit. yajñakarmavidhijñaś ca vidhijñaḥ pauṣṭikeṣu ca. aṣṭādaśavikalpānāṃ vidhijñaḥ śāntikarmaṇām. sarvarogavihīnaś ca saṃyataḥ saṃyatendriyaḥ. śvitrakuṣṭhakṣayakṣīṇair grahāpasmāradūṣitaiḥ. aśastair vātaduṣṭaiś ca dūrasthaiḥ saṃvaden nṛpaḥ. rogiṇaṃ tv ṛtvijaṃ caiva varjayec ca purohitam. na cānyasya kṛtaṃ yena paurohityaṃ kadā cana. yasya yājyo mṛtaś caiva bhraṣṭaḥ pravrajito 'tha vā. yuddhe parājitaś caiva sarvāṃs tān varjayen nṛpaḥ. nakṣatrasyānukūlyena yaḥ saṃjāto nareśvaraḥ. rājaśāstravinītaś ca śreyān rājñaḥ purohitaḥ. adhanyānāṃ nimittānām utpātānām athārthavit. śatrupakṣakṣayajñaś ca śreyān rājñaḥ purohitaḥ. vājinaṃ tadabhāve ca carakādhvaryavān atha. bahvṛcaṃ sāmagaṃ caiva nītiśāstrakṛtaśramān. kṛtino 'tharvaṇe vede sthāpayet tu purohitān. hiṃsāliṅgā hi nirdiṣṭā mantrā vaitānikair dvijaiḥ. na tān uccārayet prājñaḥ kṣātradharmavirodhinaḥ. prajāguṇaḥ purodhāś ca purohitaguṇāḥ prajāḥ. rājā caivaṃ guṇo yeṣāṃ kuśalaṃ teṣu sarvaśaḥ.