श्रुत्वा ऋषिस् तद् वचनं शुकस्य; प्रीतो महात्मा पुनर् आह चैनम्। भो भोः पुत्र स्थीयतां तावद् अद्य; यावच् चक्षुः प्रीणयामि त्वदर्थम्। एवम् उक्तः पितुस् तेन स्नेहयुक्तेन चेतसा। नैवेच्छाम् अकरोत् तस्य निःसङ्गेनान्तरात्मना।
śrutvā ṛṣis tad vacanaṃ śukasya; prīto mahātmā punar āha cainam. bho bhoḥ putra sthīyatāṃ tāvad adya; yāvac cakṣuḥ prīṇayāmi tvadartham. evam uktaḥ pitus tena snehayuktena cetasā. naivecchām akarot tasya niḥsaṅgenāntarātmanā.