वधाद् अनर्हतस् तस्य वधाच् च दुहितुर् मम। वृषपर्वन् निबोधेदं त्यक्ष्यामि त्वां सबान्धवम्। मा शोचीर् वृषपर्वस् त्वं मा क्रुध्यस्व विशां पते। स्थातुं त्वद्विषये राजन् न शक्ष्यामि त्वया सह। वृषपर्वा। अस्या गतिर् गतिर् मह्यं प्रियम् अस्याः प्रियं मम। यदि ब्रह्मन् घातयामि यदि चोपदिशाम्य् अहम्। शर्मिष्ठया देवयानीं तेन गच्छाम्य् असद्गतिम्।
vadhād anarhatas tasya vadhāc ca duhitur mama. vṛṣaparvan nibodhedaṃ tyakṣyāmi tvāṃ sabāndhavam. mā śocīr vṛṣaparvas tvaṃ mā krudhyasva viśāṃ pate. sthātuṃ tvadviṣaye rājan na śakṣyāmi tvayā saha. vṛṣaparvā. asyā gatir gatir mahyaṃ priyam asyāḥ priyaṃ mama. yadi brahman ghātayāmi yadi copadiśāmy aham. śarmiṣṭhayā devayānīṃ tena gacchāmy asadgatim.