सा ददर्श तम् आयान्तं भास्करं लोकभावनम्। विस्मिता चानवद्याङ्गी दृष्ट्वा तन् महद् अद्भुतम्। कुन्त्य् उवाच। सूर्य उवाच। वैशंपायन उवाच। तां समासाद्य देवस् तु विवस्वान् इदम् अब्रवीत्। अयम् अस्म्य् असितापाङ्गे ब्रूहि किं करवाणि ते। कश् चिन् मे ब्रह्मवित् प्रादाद् वरं विद्यां च शत्रुहन्। यद् विजिज्ञासयाह्वानं कृतवत्य् अस्मि ते विभो। तद् अस्मिन्न् अपराधे त्वां शिरसाभिप्रसादये। योषितो हि सदा रक्ष्याः स्वपराद्धापि नित्यदा। वेदाहं सर्वम् एवैतद् यद् दुर्वासा ददौ तव। संत्यज्योभे मानभये क्रियतां संगमो मया। अमोघं दर्शनं मह्यम् आहूतश् चास्मि ते शुभे। वृथाह्वानाद् धि ते भीरु दोषो हि स्याद् असंशयम्। सैवम् उक्ता बहुविधं सान्त्वं क्रूरं विवस्वता। सा तु नैच्छद् वरारोहा कन्याहम् इति पार्थिव। बन्धुपक्षभयाद् भीता लज्जया च तपस्विनी। ताम् अर्कः पुनर् एवेदम् अब्रवीद् भरतर्षभ। मत्प्रसादान् न ते राज्ञि भविता दोष इत्य् उत। एवम् उक्त्वा तु भगवान् कुन्तिभोजसुतां तदा। सूर्यः। वैशंपायनः। सूर्यः। कुन्ती। सूर्यः। वैशंपायनः। साब्रवीद् भगवन् कस् त्वं प्रादुर्भूतो ममाग्रतः। आहूतोपस्थितं भद्रे ऋषिमन्त्रेण चोदितम्। विद्धि मां पुत्रलाभाय देवम् अर्कं शुचिस्मिते। पुत्रस् ते निर्मितः सुभ्रु शृणु यादृक् शुभानने। आदित्ये कुण्डले बिभ्रत् कवचं चैव मामकम्। शस्त्रास्त्राणाम् अभेद्यं च भविष्यति शुचिस्मिते। नास्य किं चिद् अदेयं च ब्राह्मणेभ्यो भविष्यति। चोद्यमानो मया चापि न क्षमं चिन्तयिष्यति। दास्यते स हि विप्रेभ्यो मानी चैव भविष्यति। एवम् उक्ता ततः कुन्ती गोपतिं प्रत्युवाच ह। कन्या पितृवशा चाहं पुरुषार्थो न चैव मे। यद्य् एवं मन्यसे भीरु किम् आह्वयसि भास्करम्। यदि माम् अवजानासि ऋषिः स न भविष्यति। मन्त्रदानेन यस्य त्वम् अवलेपेन दर्पिता। कुलं च ते ऽद्य धक्ष्यामि क्रोधदीप्तेन चक्षुषा। प्रसीद भगवन् मह्यम् अवलेपो हि नास्ति मे। ममैव परिहार्यं स्यात् कन्याभावस्य दूषणम्। व्यपयातु भयं ते ऽद्य कुमारं प्रसमीक्ष्यसे। मया त्वं चाप्य् अनुज्ञाता पुनः कन्या भविष्यसि। एवम् उक्ता ततः कुन्ती संप्रहृष्टतनूरुहा। संगता च ततः सुभ्रूर् आदित्येन महात्मना।
sā dadarśa tam āyāntaṃ bhāskaraṃ lokabhāvanam. vismitā cānavadyāṅgī dṛṣṭvā tan mahad adbhutam. kunty uvāca. sūrya uvāca. vaiśaṃpāyana uvāca. tāṃ samāsādya devas tu vivasvān idam abravīt. ayam asmy asitāpāṅge brūhi kiṃ karavāṇi te. kaś cin me brahmavit prādād varaṃ vidyāṃ ca śatruhan. yad vijijñāsayāhvānaṃ kṛtavaty asmi te vibho. tad asminn aparādhe tvāṃ śirasābhiprasādaye. yoṣito hi sadā rakṣyāḥ svaparāddhāpi nityadā. vedāhaṃ sarvam evaitad yad durvāsā dadau tava. saṃtyajyobhe mānabhaye kriyatāṃ saṃgamo mayā. amoghaṃ darśanaṃ mahyam āhūtaś cāsmi te śubhe. vṛthāhvānād dhi te bhīru doṣo hi syād asaṃśayam. saivam uktā bahuvidhaṃ sāntvaṃ krūraṃ vivasvatā. sā tu naicchad varārohā kanyāham iti pārthiva. bandhupakṣabhayād bhītā lajjayā ca tapasvinī. tām arkaḥ punar evedam abravīd bharatarṣabha. matprasādān na te rājñi bhavitā doṣa ity uta. evam uktvā tu bhagavān kuntibhojasutāṃ tadā. sūryaḥ. vaiśaṃpāyanaḥ. sūryaḥ. kuntī. sūryaḥ. vaiśaṃpāyanaḥ. sābravīd bhagavan kas tvaṃ prādurbhūto mamāgrataḥ. āhūtopasthitaṃ bhadre ṛṣimantreṇa coditam. viddhi māṃ putralābhāya devam arkaṃ śucismite. putras te nirmitaḥ subhru śṛṇu yādṛk śubhānane. āditye kuṇḍale bibhrat kavacaṃ caiva māmakam. śastrāstrāṇām abhedyaṃ ca bhaviṣyati śucismite. nāsya kiṃ cid adeyaṃ ca brāhmaṇebhyo bhaviṣyati. codyamāno mayā cāpi na kṣamaṃ cintayiṣyati. dāsyate sa hi viprebhyo mānī caiva bhaviṣyati. evam uktā tataḥ kuntī gopatiṃ pratyuvāca ha. kanyā pitṛvaśā cāhaṃ puruṣārtho na caiva me. yady evaṃ manyase bhīru kim āhvayasi bhāskaram. yadi mām avajānāsi ṛṣiḥ sa na bhaviṣyati. mantradānena yasya tvam avalepena darpitā. kulaṃ ca te 'dya dhakṣyāmi krodhadīptena cakṣuṣā. prasīda bhagavan mahyam avalepo hi nāsti me. mamaiva parihāryaṃ syāt kanyābhāvasya dūṣaṇam. vyapayātu bhayaṃ te 'dya kumāraṃ prasamīkṣyase. mayā tvaṃ cāpy anujñātā punaḥ kanyā bhaviṣyasi. evam uktā tataḥ kuntī saṃprahṛṣṭatanūruhā. saṃgatā ca tataḥ subhrūr ādityena mahātmanā.