सत्कृत्य ते तां सरितं ततः कृष्णमुखा नृपाः। अनुज्ञातास् तया सर्वे न्यवर्तन्त जनाधिपाः। सर्वे ते दीनमनसः शोचमानाः पुनः पुनः। हस्त्यश्वरथयानैश् च संप्राप्ता हस्तिनापुरम्। इत्य् एतद् बहुविस्तारम् आनुशासनिकं शुभम्। यत्रोक्ताः सर्वधर्माश् च पर्वण्य् अस्मिंस् त्रयोदशे। श्रुत्वा यान् स्वस्थताम् आप धर्मपुत्रो युधिष्ठिरः। भीष्माद् भागीरथीपुत्रात् सर्वसंदेहहारिणः। एतत् त्रयोदशं पर्व धर्मनिश्चयकारकम्। अध्यायानां शतं चात्र षट्चत्वारिंशद् एव तु। नव श्लोकसहस्राणि शतान्य् अष्टौ तथैव च। व्यासेनोदारमतिना दृष्टो ग्रन्थो महात्मना। आनुशासनिकं पर्व श्रुत्वा भक्तिसमन्वितः। मुच्यते सर्वपापेभ्यः सर्वधर्मफलं लभेत्। नारायणं पूजयित्वा भक्त्या परमया ततः। भीष्मोद्देशेन कर्तव्यं ब्राह्मणानां च तर्पणम्। व्यासरूपी हरिः साक्षात् पश्यताम् इति कीर्तयेत्। दद्याद् धेनुहिरण्यादि वाचकाय विशेषतः। सर्वकामान् अवाप्नोति दीर्घम् आयुश् च विन्दति। द्वैपायनप्रसादेन नित्यम् उत्सववान् भवेत्।
satkṛtya te tāṃ saritaṃ tataḥ kṛṣṇamukhā nṛpāḥ. anujñātās tayā sarve nyavartanta janādhipāḥ. sarve te dīnamanasaḥ śocamānāḥ punaḥ punaḥ. hastyaśvarathayānaiś ca saṃprāptā hastināpuram. ity etad bahuvistāram ānuśāsanikaṃ śubham. yatroktāḥ sarvadharmāś ca parvaṇy asmiṃs trayodaśe. śrutvā yān svasthatām āpa dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ. bhīṣmād bhāgīrathīputrāt sarvasaṃdehahāriṇaḥ. etat trayodaśaṃ parva dharmaniścayakārakam. adhyāyānāṃ śataṃ cātra ṣaṭcatvāriṃśad eva tu. nava ślokasahasrāṇi śatāny aṣṭau tathaiva ca. vyāsenodāramatinā dṛṣṭo grantho mahātmanā. ānuśāsanikaṃ parva śrutvā bhaktisamanvitaḥ. mucyate sarvapāpebhyaḥ sarvadharmaphalaṃ labhet. nārāyaṇaṃ pūjayitvā bhaktyā paramayā tataḥ. bhīṣmoddeśena kartavyaṃ brāhmaṇānāṃ ca tarpaṇam. vyāsarūpī hariḥ sākṣāt paśyatām iti kīrtayet. dadyād dhenuhiraṇyādi vācakāya viśeṣataḥ. sarvakāmān avāpnoti dīrgham āyuś ca vindati. dvaipāyanaprasādena nityam utsavavān bhavet.